Pieņemts uzskatīt, ka līdz pat 20. gadsimtam latvieši ir bijuši beztiesīgi nabagi un dzīvojuši vācu verdzībā. Stāsts par Šteinhaueru dzimtu šo uzskatu pilnībā apgāž, jo tās redzamākajam pārstāvim jau 18. gadsimtā piederēja milzīgi zemes īpašumi Rīgas pievārtē un viņš gadiem ilgi cīnījās ar vāciešiem par savām tiesībām, turklāt beigu beigās arī uzvarēja.
