Dzirdot saukļus un aicinājumus ļaut izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu, man rodas pārdomas par to, kur savā attīstībā mēs kā sabiedrība šobrīd esam. Vai mēs esam gatavi pārvarēt instinktu baudīt tagad, lai saņemtu vairāk nākotnē un parūpētos par sevi 2050. gadā? Vai mēs spētu pārvarēt vēlmi šodien nopirkt tikpat lielu platekrāna televizoru kā draugam, ja mums tam būtu pieejama nauda, kas uzkrāta pensiju 2. līmenī?
