Finanšu krāpšana ir kļuvusi par plaša mēroga noziedzīgu industriju, no kuras pilnībā pasargāts nevar justies neviens – ne jauns, ne vecs, ne turīgs, ne trūcīgs cilvēks. Cīņa ar krāpniecību būs ilgstoša, jo krāpnieki nepārtraukti pielāgo un pilnveido savas metodes.
Baltijas darba tirgus šobrīd atrodas interesantā pretrunā – uzņēmumi runā par talantu trūkumu, bet darbinieki par jēgas un iedvesmas trūkumu. Algas pieaug, bonusi kļūst dāsnāki, biroji kļūst modernāki. Taču iesaistes līmenis daudzviet nemainās. Tas nozīmē tikai vienu – motivāciju nevar nopirkt. To var apzināti veidot. Starptautiskie pētījumi to skaidri apstiprina. Gallup dati rāda, ka Eiropā tikai aptuveni piektā daļa darbinieku jūtas patiesi iesaistīti savā darbā. Tajā pašā laikā uzņēmumi ar augstu... Читать дальше...
Šogad 1. aprīlis būs ne tikai joku un ēnu, bet arī svarīgu sarunu diena: Sarunu festivāls LAMPA un kustība “dialogi” aicina uz sarunām nelielās grupās jeb dialoga apļiem visā Latvijā, lai kopīgi iesildītos šīs vasaras galvenajam sarunu tematam – “Par ko nedrīkst nerunāt?”.
Šogad 1. aprīlis būs ne tikai joku un ēnu, bet arī svarīgu sarunu diena: Sarunu festivāls LAMPA un kustība “dialogi” aicina uz sarunām nelielās grupās jeb dialoga apļiem visā Latvijā, lai kopīgi iesildītos šīs vasaras galvenajam sarunu tematam – “Par ko nedrīkst nerunāt?”.
Pēdējos gados pasaulē arvien skaidrāk iezīmējas jauna tendence digitālo pakalpojumu patēriņā – lietotāji vēlas lielāku elastību un iespēju pašiem kontrolēt savus abonementus. Tas veido jaunu klienta profilu – tā saukto “streaming hopper” jeb straumēšanas nomadu. Šis satura lietotājs brīvi pārvietojas starp dažādām straumēšanas platformām, izvēloties tās atbilstoši aktuālajam saturam un savām interesēm.
Stāsts par “aizmirstu” plānojumu, paviršiem konkursiem un dārgu IVN, kas apstiprinās to, kas jau zināms. Stāsts par procesu birokratizēšanu, lai izvairītos no atbildības.
Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa. Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.
Martā Latvijā norisinājās Digitālā nedēļa, kuras ietvaros tika plaši diskutēts par digitalizācijas iespējām dažādās nozarēs. Uzņēmumu digitālā pārveide ir arī viens no Eiropas Digitālās desmitgades virzieniem, tomēr, domājot par digitalizāciju, nereti vairāk fokusējamies uz valsts pakalpojumiem, finanšu pakalpojumiem, IT jomu, taču digitalizācija var sniegt būtiskus ieguvumus arī tādās nozarēs kā būvniecība un arhitektūra. Viena no mūsdienīgākajām pieejām šajā jomā ir būvju informācijas modelēšana jeb BIM (Building Information Modeling). Читать дальше...
Kultūras darbinieki iestājas par Eiropas līmeņa nodarbinātības statusu, kas nodrošinātu mākslinieku aizsardzību laikā, kad sarūk finansējums un pieaug mākslīgā intelekta loma.
Latvijas graudkopība pēdējos gados ir sasniegusi augstu ražas potenciālu. Nākotnes jautājums nav tik daudz par to, kā šo potenciālu palielināt, bet gan, kā to noturēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi. Šajā kontekstā būtiska loma ir sertificēta sēklas materiāla izmantošanai, taču šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. Kamēr Igaunijā sertificēta sēklas materiāla izmantošanas īpatsvars sasniedz aptuveni 30% līdz 35%, bet Lietuvā - aptuveni 20%, Latvijā tie joprojām ir vien 10% līdz 13% no kopējā tirgus. Читать дальше...
