Politikas filozofs, Eiropas Savienības kandidātvalsts līdere un godalgots matemātiķis ienāk bārā… Šāds anekdotes sākums nav tālu no tā, cik unikāls ir kopš 1945. gada Austrijas ciematā notiekošā Alpbahas Eiropas foruma formāts. Vien šī anekdote sāktos pārgājienā Tiroles kalnos un šai trijotnei līdzi dotos un sarunās iesaistītos jaunieši no visas Eiropas.
Eiropas fiskālā politika ir būtiski attālinājusies no 2010. gadu stingrās taupības loģikas. Līdz ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) 2024. gada reformu, kas šobrīd ir pilnībā ieviesta, Eiropas Savienība (ES) ir pārgājusi uz sistēmu, kurā finanšu instrumentu stratēģiska izmantošana ir nepieciešamība, nevis greznība.
No senākās profesijas pasaulē nav iespējams pilnībā atbrīvoties, taču Eiropas valstis meklē dažādus veidus, kā regulēt seksa pakalpojumu nozari.
“Askatasuna” – Meloni valdības slēgta Itālijas simboliska alternatīvās kultūras vieta.
Dažiem jau atņem. Tulkošanas nozarē tas izskatās nenovēršami. Jau 2024. gada Lielbritānijas Autoru biedrības aptaujā trešdaļa tulkotāju norāda, ka ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) dēļ ir zaudējuši darbu, 43% — ka ienākumi sarukuši [1]. Īru valodas tulkotājs, kas gadiem strādāja Eiropas Savienības iestādēm, stāsta par 70% ienākumu zaudējumu [2]. Tulkošana ir teju ideāli piemērota MI — milzīgi treniņdati, skaidri definēts rezultāts un iznākumā ļoti grūti atšķirt labu MI tulkojumu no cilvēka darba.
Vai zinājāt, ka katrs ieguldītais eiro cietumu modernizācijā ilgtermiņā ietaupa trīs eiro no mūsu – nodokļu maksātāju – naudas? Daudziem šis apgalvojums var šķist pretrunīgs. Cietumi sabiedrības apziņā bieži asociējas tikai ar sodu – ar vietu, kur “ieslēdz un aizmirst” tos, kuri pārkāpuši likumu.
Kopš 2002. gada Starptautiskā Krimināltiesa cīnās pret vadītāju nesodāmību, bet šobrīd tā sastopas ar vēl nepieredzētu spiedienu.
Baltijas valstu energosistēma ir nonākusi pagrieziena punktā. Gadu desmitiem Igaunija, Latvija un Lietuva ir darbojušās nošķirti, katra valsts elektroenerģijas ražošanu un risinājumus plānoja galvenokārt savās robežās. Šodien – augstu elektroenerģijas cenu, pieaugošas elektrifikācijas un ģeopolitisko risku apstākļos – Baltijas valstīm savstarpējā sadarbība ir jāpadziļina.
Pēdējos gados Eiropā arvien biežāk dzirdam vārdu “vienkāršošana”. Eiropas Komisija un vairākas dalībvalstis to izmanto, lai pamatotu regulējuma pārskatīšanu dažādās jomās – no klimata politikas līdz darba tiesībām un uzņēmējdarbības uzraudzībai. Taču vairāk nekā 470 pilsoniskās sabiedrības organizācijas, arodbiedrības un sabiedrības interešu grupas brīdina: aiz šī termina nereti slēpjas deregulācija, kas var vājināt sabiedrības aizsardzības mehānismus.
