Iespējamā misija visiem
Lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc jauniem skolotājiem, ministrija piedāvā pēc izglītības programmas Iespējamā misija parauga pedagogus sagatavot gada laikā. Kā tas darbosies?
Agnesei Ērkšķei (29) šis būs pirmais mācību gads, kurā viņa strādās par skolotāju: Raunas vidusskolā mācīs ķīmiju, bet Jaunpiebalgā — ķīmiju un ģeogrāfiju. Bakalaura grādu pedagoģijā viņa ieguva jau pirms sešiem gadiem, bet toreiz, pēc studijām Rīgā atgriežoties dzimtajos Drustos, neatrada skolotājas darbu. Taču tagad Latvijā strādāt alkstoši pedagogi ir gandrīz tikpat pieprasīti kā IT speciālisti — pusotru nedēļu pirms jaunā mācību gada skolās bija aptuveni 500 vakanču.
Izglītības ministrija piedāvā risinājumu — trīs universitāšu un Iespējamās misijas kopdarbā izstrādāt jaunu, viengadīgu studiju programmu. Vai tā spēs sagatavot lieliskus skolotājus, kuri atšķirībā no augstskolu izglītības programmu absolventiem tiešām paliks strādāt skolā?
Par daudz, bet trūkst
Agnesei ir dabaszinātņu un IT skolotāja grāds, taču pēc augstskolas viņa dzimtajā pusē atrada darbu Jaunpiebalgas kultūras namā. Tagad beidzot ir iespēja strādāt par ķīmijas un ģeogrāfijas skolotāju, turklāt divās skolās. «Lielākais talants ir mācīt tā, kā bērniem vajag. Galvenais, lai viņiem būtu interesanti,» saka Agnese. Viņa gatava strādāt pēc jaunajiem izglītības standartiem, kas mudina skolotājus mācību procesā ņemt vērā bērnu intereses un vajadzības. «Manuprāt, mācībām jānotiek tā, lai skolēnos veidojas emocionālās kompetences, prasme sadarboties un atbildības izjūta. Ja cilvēks jūt atbildību par savu darbu skolā, vēlāk būs arī atbildīgs darba vidē,» uzskata Agnese.
Kad Agnese šovasar Raunas vidusskolā apjautājās par vakanci, patiesībā tajā nebija vajadzīgs ķīmijas skolotājs, Ir atklāj Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens. Taču pieredzējusī ķīmijas skolotāja, kas arī Cēsīs māca bērniem dabaszinības, piekrita palielināt sev stundu skaitu pilsētā un samazināt Raunā, lai dotu iespēju jaunajai kolēģei. Pēc Plētiena vārdiem, ne tikai aiz vēlmes redzēt jaunas skolotājas seju. «Skolas direktors nekad nevar justies drošs par pedagoģisko kolektīvu, jo skolotāji katru gadu var mainīt skolu, kurā strādā,» Plētiens neslēpj ikgadējo satraukumu pirms mācību sākuma.
Pirms jaunā mācību gada vislielākais pedagogu vakanču skaits ir Rīgā — 385. Piemēram, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā tikai augusta vidū atklājās, ka vizuālās mākslas un mūzikas skolotāji mainījuši plānus un šajā skolā vairs nestrādās. «Jau atradām pedagogus viņu vietā,» nedēļu pirms 1. septembra saka ģimnāzijas direktors Guntis Vasiļevskis. «Bet ir astoņas fizikas stundas nedēļā, kurām nav skolotāja. Varbūt izdosies tās sadalīt skolotājiem, kas jau strādā skolā. Nu jau ir trešais gads, kopš augstskolu nebeidz neviens jauns fizikas skolotājs.»
Iepriekšējos gados vairākas augstskolas pretendentu trūkuma dēļ slēdza dabaszinātņu skolotāju studiju programmas. Lai glābtu situāciju, ministrija šogad no valsts budžeta finansē īsa cikla studiju programmas tiem, kuri jau strādā par skolotājiem un gatavi paplašināt specializāciju. Tajā šogad izglītojas 63 skolotāji, kuri pasniegs dabaszinības, 34 skolotāji — fiziku, 27 — ķīmiju, 25 — matemātiku.
Taču kopumā akūtais skolotāju trūkums ir paradokss, ja ņem vērā, ka Latvijā ir krietni lielāks skolotāju skaits nekā citās attīstītajās valstīs — viens skolotājs uz deviņiem bērniem, kamēr OECD vidējais rādītājs ir 13. Iemesls ir tas, ka tikai nepilni 40% skolotāju Latvijā strādā pilnu slodzi, bet vairumam ir 0,25—0,75 slodzes.
Papildu satraukums par skolotāju deficītu ir arī tāpēc, ka Latvijā puse skolotāju tuvāko 15 gadu laikā sasniegs pensijas vecumu. Lai gan astoņas augstskolas īsteno 57 izglītības studiju programmas, kuras pēdējo desmit gadu laikā absolvējuši 17 900 jauno pedagogu, skolās no tiem strādā tikai 10%.
Izglītības ministrija piedāvā risinājumu, ko valdībā izvērtēšanai iesniegs septembrī vai oktobrī — balstoties uz nodibinājuma Iespējamā misija pieredzi, izstrādāt viengadīgu, darba vidē balstītu studiju programmu. Iespējamās misijas ideja ir piesaistīt skolotāja darbam dažādu jomu jaunos speciālistus, kas nav studējuši pedagoģiju, bet apgūst to divu gadu laikā, ar mentoru atbalstu strādājot skolā. 11 gadu laikā Iespējamās misijas programmu absolvējuši 192 cilvēki. 78% no viņiem turpina strādāt izglītības jomā, tāpēc ministrija secinājusi, ka jāmācās no šī nodibinājuma pieredzes.
Studēs strādājot
Līdz šim katra Latvijas augstskola veidoja savas izglītības studiju programmas, kas radījis milzīgo sadrumstalotību, tāpēc ministrija tagad iecerējusi, ka skolotāju sagatavošanu kopā ar Iespējamo misiju veiks trīs universitātes — Latvijas, Liepājas un Daugavpils.
«Un šīs būs pirmās darba vidē balstītās studijas,» saka jaunās programmas izstrādes koordinatore Ieva Margeviča-Grinberga no Latvijas Universitātes. «Pedagoģiskās zināšanas studenti iegūs, paralēli strādājot skolā, lai teoriju sasaistītu ar reāliem piemēriem.» Plānots, ka pirmās lekcijas notiks 2020. gada vasarā divu trīs nedēļu garumā, 1. septembrī viņi sāks strādāt skolā un katru nedēļu pēc četrām darba dienām piektdienās un sestdienās viņiem būs lekcijas. Viengadīgajā studiju programmā LU studēs 50, bet Daugavpilī un Liepājā — pa 25 pedagogiem.
Edgars Plētiens, kurš pats izglītības sistēmā pirms astoņiem gadiem ienāca kā Iespējamās misijas skolotājs, uzskata, ka šāds plāns strādās. Pēc pieredzes viņš stāsta, ka gada laikā jāapgūst stundu plānošana, prasmes organizēt darbu klasē, mācību metodika, arī tas, kā atrast pieeju dažādiem skolēniem un kādas ir skolēnu vecumu īpatnības.
Studentu atlase jaunajā studiju programmā notiks pēc Iespējamās misijas parauga, trijās kārtās. «Pirmajā kārtā visiem jāaizpilda anketa, otrajā jāizpilda uzdevumi, bet uz trešo kārtu uzaicinātajiem būs intervija. Augstskolās skatās pretendentu eksāmenu rezultātus, bet mēs iegūstam priekšstatu par cilvēka motivāciju,» stāsta Iespējamās misijas direktors Kārlis Kravis.
Otra lieta, kas aizgūta no Iespējamās misijas pieredzes, — atbalsts skolotājiem. Katram skolotājam būs mentors jeb pieredzējis kolēģis, būs atbalsta grupas un mācību grupu vadītāji, kas vēros stundas un sniegs metodisko palīdzību. «Skolotāja profesijā ir liels izdegšanas risks,» augstākās izglītības eksperte Dace Jansone no ministrijas paskaidro, kāpēc tas vajadzīgs. Studiju programmai ministrija prasa 2,9 miljonus eiro laika posmam līdz 2022. gada vasarai. 2,3 miljoni ir pieejami Eiropas Sociālajā fondā, taču pusmiljons būs jāsalūko valsts budžetā, 100 000 eiro jābūt pašvaldību līdzfinansējumam. No 2022. gada 1. jūlija programma būtu pilnībā jāfinansē par valsts naudu.
Paralēli ministrija plāno samazināt budžeta vietu skaitu citās pedagoģijas studiju programmās. Šogad tajās ir 1698 budžeta vietas, kam no valsts budžeta tērē 4,3 miljonus eiro, bet nākamgad būs 1087. Izmaksu apjoms vēl tiek aprēķināts. «Gribam, lai pedagoģiju studē labākie. Otra vēlme — arī četrgadīgajā studiju programmā vajag vairāk prakses un sasaistes ar skolas dzīvi,» pārmaiņu nepieciešamību pamato Jansone.
The post Iespējamā misija visiem appeared first on IR.lv.