Hjūstona, mums ir problēma!
Kā centrālās bankas steidz palīgā Covid-19 skartajām tautsaimniecībām
Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību ir aktualizējuši jautājumu — kādi instrumenti ir ekonomikas politikas īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?
Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos. No budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek gaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem. Bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai tā ir pieejama (lasi — lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.
Kad sākas krīze, centrālo banku loma ir papildus standarta darbībām precīzi un efektīvi palīdzēt ekonomikai ar monetārās politikas instrumentiem. Mūsdienās instrumentu loks ir krietni plašāks par tradicionālo procentu likmju korekciju. Arvien vairāk tiek izmantoti netradicionāli instrumenti, piemēram, dažādu finanšu aktīvu iegādes programmas, arī nākotnes perspektīvas norādes (forward guidance). Agrāk centrālās bankas centās runāt pēc iespējas mazāk un neskaidrāk, bet šodien skaidra komunikācija ar tirgus dalībniekiem ir veiksmīgas monetārās politikas pamats.
Atšķirībā no ierastajām ekonomikas un finanšu krīzēm Covid-19 krīze izpaužas gan kā piedāvājuma, gan pieprasījuma puses šoks. Proti, pandēmijas apstākļos būtiski kāpj mājsaimniecību piesardzība un vēlme taupīt, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. No otras puses, rodas problēmas ar piedāvājumu, ja darbinieku saslimšanas vai karantīnas dēļ tiek apturēta ražošana un pakalpojumu sniegšana, epidēmijas ierobežošanai tiek slēgtas robežas un rodas piegādes ķēžu pārrāvumi. Tāpēc šādos apstākļos būtiska ir savlaicīga un apņēmīga rīcība, koordinēta fiskālās politikas, monetārās politikas un finanšu sektora uzraudzības mijiedarbība. Atslēgas vārds — koordinēta. Pašreizējā situācijā galvenā loma jāuzņemas valdībām, jo tikai to rokās ir ierobežot vīrusa izplatību un sniegt tiešu atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Centrālās bankas un finanšu sektora uzraugi iesaistās un palīdz, bet šajā gadījumā ir atbalstošās pozīcijās.
Latvija ir daļa no eirozonas, un Latvijas Bankas prezidents kopā ar citu valstu prezidentiem piedalās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sanāksmēs, kurās pieņem lēmumus par visai eirozonai kopēju monetāro politiku. Reaģējot uz plašo Covid-19 izplatību, ECB Padome divās sēdēs martā paziņoja par plašu monetārās politikas un uzraudzības pasākumu kopumu, nodrošinot finanšu sistēmā augstu likviditātes (lasi — naudas pieejamības) līmeni. Vienlaikus tika lemts par komercbanku darbības uzraudzības normu vienkāršošanu, ļaujot tām elastīgāk darboties krīzes apstākļos (lasi — atvieglojot kapitāla prasības un riska vērtējumus) un turpināt kreditēt uzņēmumus un iedzīvotājus.
Izveidota īpaša Pandēmijas ārkārtējās situācijas iegādes programma, kuras īstenošanas rezultātā eirozonas ekonomikā tiks iepludināti papildu 750 miljardi eiro, vēl aktīvāk iepērkot valsts un privātā sektora vērtspapīrus un tādējādi atbrīvojot līdzekļus, ko finanšu tirgus dalībniekiem ieguldīt reālajā ekonomikā. Kopā ar iepriekš lemto atbalstu (120 miljardiem eiro) tas veido vairāk nekā 7% no eirozonas IKP, kas ir milzīgs atbalsta apjoms, turklāt izteikta stingra apņemšanās izmantot visus iespējamos centrālo banku instrumentus, lai palīdzētu pārvarēt šo bezprecedenta krīzi.
Protams, šie atbalsta instrumenti būs pieejami arī Latvijas valstij, komercbankām un uzņēmumiem. Iepriekšējos gados Paplašinātās aktīvu iegādes programmas ietvaros jau tika iegādāti Latvijas vērtspapīri vairāk nekā divu miljardu eiro vērtībā.
Vienu no visu laiku pazīstamākajām kinofrāzēm «Hjūstona, mums ir problēma!» var attiecināt ne tikai uz kosmosa iekarošanu, bet arī uz centrālo banku darbību krīžu laikā. Kad ekonomika klepo un šķauda, kad finanšu tirgi, ekonomikas indikatori, valdības, uzņēmēji un iedzīvotāji signalizē par problēmām, tieši centrālās bankas ir tās, kuras pirmās nāk palīgā.
Vienlaikus notikumi ap Covid-19 parāda, ka centrālās bankas vienas pašas nevar atrisināt visas problēmas. Svarīga ir ne tikai lētas naudas pieejamība, bet arī lai tā nonāktu pie uzņēmējiem, lai transmisijas kanāli darbotos bez šķēršļiem. Līdz ar to nepieciešama apņēmīga sadarbība starp visiem iesaistītajiem — valdībām, centrālajām bankām, finanšu tirgus uzraugiem, turklāt svarīgi, lai tā būtu starptautiski koordinēta. Tad no krīzes iziesim ne tikai ar mazākiem zaudējumiem, bet arī labās starta pozīcijās pirms ekonomikas atkopšanās posma.
The post Hjūstona, mums ir problēma! appeared first on IR.lv.