Latvija vienā lappusē
Pats sev kungs
Galvenā motivācija, kāpēc uzņēmīgi cilvēki veido savu firmu, ir vēlme strādāt patstāvīgi, liecina Altum biznesa sācēju aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 300 jauno uzņēmēju.
Piecgades plāns
27% Latvijas iedzīvotāju tuvākajos piecos gados plāno iegādāties nekustamo īpašumu, liecina bankas Luminor aptauja. Lielākajai daļai respondentu no idejas par mājokļa iegādi līdz tā reālajai iegādei nepieciešams mazāk nekā gads, taču katrs piektais Latvijā atzīst, ka šis process viņiem aizņem 1—2 gadus.
Skaitlis
10%
Tik liels ir tūrisma nozares īpatsvars pasaules iekšzemes kopproduktā un nodarbinātībā. Koronavīrusa pandēmijas dēļ globālā tūrisma nozare šogad var piedzīvot ļoti sāpīgu lejupslīdi, tādējādi apdraudot līdz pat 50 miljoniem darbavietu, liecina sākotnējās Pasaules Ceļojumu un tūrisma padomes WTTC aplēses.
Graudu rekords
Pagājušajā gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža — 3,2 miljoni tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Sasniegts arī graudaugu eksporta rekords — uz ārvalstīm pārdoti 2,8 miljoni tonnu par kopējo summu 518 miljoni eiro.
Sievietes — vidējā menedžmenta līderes
Latvija ir vienīgā ES valsts, kur vadītāju (menedžeru) amatos uzņēmumos sieviešu ir vairāk nekā vīriešu, liecina jaunākā Eurostat statistika par akciju sabiedrībām.
Labākās domās par sevi
Swedbank un SKDS pētījumā 44% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par piederīgiem vidusslānim, lai gan šai kategorijai reāli atbilst tikai 9%. Kāpēc ievērojami lielāks skaits iedzīvotāju sevi uzskata par vidusslāni, lai gan patiesībā tādi nav? Atbild Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
«Vidusslāņa mērīšana ir sava veida attīstīto valstu nodarbe, tomēr tai ir arī sava jēga un nozīme. Precīzas definīcijas nav, līdz ar to veids, kā mērīt tā teritoriju, ir jautāt pašiem iedzīvotājiem. Likumsakarīgi, ka liela daļa sevi pieskaita pie vidusslāņa, jo kur gan citur sevi pieskaitīt, ja neesi bagāts vai nabadzīgs?
Tomēr interesantāka aina parādās brīdī, kad aptaujātie definē, kādiem kritērijiem ir jāpiepildās, lai sevi varētu pieskaitīt pie vidusslāņa. Pēc aptaujāto domām, vidusslānis ir iedzīvotāji, kuri ne tikai brīvi tiek galā ar ikdienas tēriņiem, bet papildus tiem spēj arī uzkrāt, ceļot un tērēt dažādām izklaidēm un atpūtai. Vidusslānis ir iedzīvotāji, kas ne tikai tiek galā ar finansēm šodien, bet arī rūpējas par nākotni un savu labsajūtu.
Interesanti, ka, vērtējot tikai pēc uzkrājumu apjoma, pie vidusslāņa būtu pieskaitāma gandrīz trešdaļa sabiedrības. Taču aptauja rāda, ka iedzīvotāji, kas cītīgi veido uzkrājumus, mazāk tērē ceļojumiem un izklaidei, savukārt ceļotāji mazāk veido uzkrājumus. Tas arī ir iemesls, kādēļ pie vidusslāņa varam pieskaitīt mazāku daļu sabiedrības. Turklāt, ja pie vidusslāņa pieskaita iedzīvotājus, kuri bez grūtībām var segt ikmēneša maksājumus, ir izveidojuši uzkrājumus vismaz vienas mēnešalgas apmērā, reizi gadā dodas ceļojumā uz ārzemēm un reizi mēnesī apmeklē kādu pasākumu vai restorānu, tad tādu ir tikai 4% sabiedrības.
Vidusslāni var raksturot kā sabiedrības daļu, kura bez visu saistību nosegšanas var atļauties ieguldīt savas ģimenes labklājībā un attīstībā. Tie ir iedzīvotāji ar labu izglītību, vidēji augstiem ienākumiem, kuri patērē kultūru un mākslu, veicina iekšējo patēriņu un nav atkarīgi no sociālā budžeta.»
The post Latvija vienā lappusē appeared first on IR.lv.