Plīvojošs bizness
Karogu pasaules produkciju izmanto valsts un pašvaldību iestādes, arī Latvijas armija, un daudzi uzņēmumi savas identitātes veidošanai. Bizness radies kā turpinājums īpašnieka kaislībai, kas ir... ekonomiskās stratēģijas videospēles!
The post Plīvojošs bizness appeared first on IR.lv.
Karogu pasaules produkciju izmanto valsts un pašvaldību iestādes, arī Latvijas armija, un daudzi uzņēmumi savas identitātes veidošanai. Bizness radies kā turpinājums īpašnieka kaislībai, kas ir… ekonomiskās stratēģijas videospēles!
Savā Miera ielas birojā uzņēmuma Karogu pasaule īpašnieks Dmitrijs Smirnovs mani sagaida viens pats. Interviju vairākas reizes pārtrauc telefona zvani un pāris apmeklētāju. Ar tiem gan viņš viegli tiek galā un atgriežas pie sarunas. Viņš darbojas šajā biznesā jau apmēram piecpadsmit gadus, jūtas pārliecinoši.
Nākot šurp, biju cerējis ieraudzīt ko līdzīgu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai, kur redzama nacionālo karogu jūra, taču Dmitrijs skaidro — lai gan noliktavā glabājas 150 dažādu valstu karogi, tā nepavisam nav galvenā prece, ko uzņēmums pārdod. «Šodien uz Rūjienu brauc delegācija no Uzbekistānas, un mēs viņiem aizsūtījām šīs valsts karogu. Sestdienā uzradās klients, kam vajadzēja Brazīlijas karogu,» viņš stāsta. «Mēs turam tos noliktavā, taču šādi pasūtījumi ir samērā reti, pēc apjoma nelieli, un naudu tādā veidā īpaši nopelnīt nevar.»
Ienākumus Dmitrijam atnes galvenokārt pasūtījumi no uzņēmumiem, kas vēlas uz karogiem redzēt savu identitāti apliecinošus simbolus, to vidū ir gan degvielas uzpildes stacijas, gan zemnieku saimniecības. Otrajā vietā ir valsts iestādes un pašvaldības, kurām arī ir katrai savs karogs. Populāra prece ir pludmales karogi, kurus var redzēt pie kafejnīcām vai dažādos pasākumos. Uzņēmēji novērtē to, ka šādi neliela formāta karodziņi skaitās īslaicīgas reklāmas materiāli, kuru izvietošana nav jāsaskaņo ar būvvaldi un citām iestādēm.
Karogu pasaule pārdod un uzstāda arī karogu mastus. Pirms trim gadiem pievērsušies arī dažādu ar datorspēlēm un filmām saistītu karogu tirdzniecībai internetā. Īpašnieka stāstā atklājas tiešām vesela karogu pasaule.
Nauda košļenēm
Taču, kad pārlaižu acis birojam, gandrīz neko no tā neredz. Daži galda karodziņi, pa kādam paraugam vienā stūrī vai otrā. Uzņēmumā, neskaitot īpašnieku, strādā tikai trīs cilvēki.
«Mēs esam vairāk tādi kā brokeri,» saka Dmitrijs par savu biznesa modeli. Uzņēmumam nav savas ražotnes, tas izmanto ārpakalpojumus, un nauda tiek pelnīta, lielākoties Dmitrijam sēžot pie datora un veidojot tajā ķēdīti, pa kuru produkts no ražotāja nonāk līdz klientam.
«Klienti nāk pie mums ar savu logotipu vai tehnisko uzdevumu, un mēs izveidojam dizainu. Ar augsto mākslu nenodarbojamies, tā nav mūsu specifika, tikai piemeklējam krāsas, uztaisām maketu. To es bieži vien pats varu izdarīt,» stāsta Dmitrijs, kurš karogu biznesā nonācis diezgan nejauši, tūkstošgades sākumā strādājot izdevniecībā par maketētāju. Uzdevums tālāk tiek nodots kādam no ražotājiem, kuru pakalpojumus Karogu pasaule izmanto, bet gatavo produktu Dmitrijs piegādā klientam.
Tas viss sācies 2004. gadā, kad kopā ar diviem draugiem nodibināts uzņēmums, kurā Dmitrijs vēlējies strādāt poligrāfijas jomā, bet viens no biedriem pievērsies tūrismam, otrs datortehnikas tirdzniecībai. Ap to laiku arī pieņemta darbiniece, kura no iepriekšējā darba reklāmas aģentūrā atnesusi sev līdzi ideju par karogiem un pirmā piegādātāja kontaktus.
2008. gadā Dmitrijs viens pats radījis savu uzņēmumu tieši karogu biznesam. Taču paralēli strādājis arī kompānijā, kurā nodarbojies ar mārketinga jautājumiem. «Karogi man ilgu laiku bija papildu ienākums. Drīzāk hobijs. Es teicu, ka ar tiem pelnu naudu košļenēm,» viņš smejas.
Iespējams, viena no galvenajām lietām, kas raksturo Dmitrija attieksmi pret biznesu, — ar neatlaidību apvienota piesardzība. Uzņemties lieku risku nav viņa dabā. 2010. gadā kāds investors piedāvājis viņam 90 tūkstošus latu savas ražotnes izveidošanai. «Es parēķināju, ka tas nav izdevīgi. Rodas virkne problēmu gan ar iekārtām, gan speciālistiem, materiālu iepirkšanu,» viņš stāsta. «Parēķināju, ka ar tā brīža apjomiem man nekāda liela labuma nebūs. Tagad varētu būt izdevīgi, bet ir jārēķinās ar pāris gadiem, kas nepieciešami, lai karogus iemācītos kvalitatīvi ražot.»
Tas nepavisam neesot vienkārši. Audums ir jāapdrukā, tad jātur krāsnī augstā temperatūrā, lai krāsas nostiprinās, tad jāsūta uz šūšanas cehu. Kā novērtēt karoga kvalitāti? Abas tā puses nedrīkst īpaši atšķirties pēc šūšanas vīļu kvalitātes, pēc furnitūras — karabīnēm un cilpām, skaidro uzņēmējs, kurš uzņemas visu atbildību klienta priekšā par produkta kvalitāti un servisu.
Klienti jānotur
«Mēs garantējam kvalitāti, tajā pašā laikā karogi ir labs bizness tieši tāpēc, ka tā ir prece, kas nolietojas,» stāsta uzņēmējs. «Tagad cilvēki laikam samācījušies un savlaicīgi tos nolaiž, bet agrāk es pēc katras vētras gaidīju, ka man no rīta zvanīs klienti un prasīs jaunus karogus. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc strādāt ar uzņēmumiem ir izdevīgāk, jo viņi pasūta lielākus karogus, un, jo lielāks, jo vieglāk tas vējā plīst.»
Kā galveno faktoru, kas ļāvis viņam izsisties tirgū, Dmitrijs min to, ka viņš kā iesācējs biznesā pirmais pamanījis interneta mārketinga potenciālu, turklāt zināmā mērā pat piespiedu kārtā. «Atceros, ka pašā sākumā es četrus mēnešus braukāju pa Latvijas lielākajām pilsētām, skatījos, kur izkārti karogi un kur tie varētu būt vajadzīgi. Pēc tam zvanīju pašvaldībām ar savu piedāvājumu un tā visa rezultātā tiku tikai pie viena pasūtījuma,» uzņēmējs iesmejas. Problēma ar karogiem ir tāda, ka tie nav nepieciešami cilvēkiem visu laiku. Tāpēc viņš izveidojis internetā tam laikam kvalitatīvu mājaslapu Karogi.lv.
Mājaslapa drīz ieguvusi augstu reitingu Google meklētājā, un bizness pamazām varējis uzņemt apgriezienus. Palīdzējis arī tas, ka pāris lielu uzņēmumu, kas tolaik specializējās šajā jomā, bija daudz lēnāki interneta potenciāla apgūšanā. «Tas bija laiks, kad internets, kā mēs to saprotam šodien, tikai sāka rasties. Tolaik vēl cilvēki daudz meklēja pakalpojumus ar informācijas tālruņu starpniecību un tamlīdzīgi. Mēs ar šo lapu trāpījām tieši īstajā laikā,» teic Dmitrijs.
Tikai 2014. gadā viņš sācis ar karogiem pelnīt pietiekami daudz naudas, lai aizietu no darba un pilnībā pievērstos savam uzņēmumam. Panākumus viņš cenšas vērtēt objektīvi. Karogu pasaule nav lielākais uzņēmums šajā tirgus nišā, toties viens no pazīstamākajiem. Augstais Google reitings mājaslapai, ko drīz atkal plānots modernizēt, saglabājas. Savu lomu varbūt nospēlējusi vides reklāma, par ko Dmitrijs maksājis vairākus gadus, lai uzņēmuma nosaukums un mājaslapas adrese būtu redzama uz ēkas sienas Salu tilta galā Lāčplēša ielā, viņš domā. Taču mārketings ir tikai daļa no panākumiem.
«Mārketings ir tikai pirmais kontakts ar klientu. Viņi arī jānotur. Man ir tādi klienti, ar ko es strādāju jau desmit gadus,» skaidro Dmitrijs. «Šobrīd ir tā, ka es varētu noņemt visas reklāmas, izdzēst mājaslapu, un nekas īpaši nemainītos, cilvēki turpinātu man zvanīt. Ja tu piedāvā labu servisu, klienti atgriežas. Ir uzņēmumi, kas vienkārši zvana mums, saka — jāmaina karogi, un mēs to darām.»
Bizness kā datorspēle
Karogi ir sezonas bizness, kura aktīvais laiks ir no marta līdz 18. novembrim. Apmēram mēnesi pirms valsts svētkiem ienākot liels daudzums pasūtījumu no valsts un pašvaldību iestādēm. Tie galvenokārt ir valsts karogi. Starp citu, Latvijas karogu izgatavot esot visai sarežģīti, galvenokārt specifiskās krāsas dēļ. Sadarbībā ar ražotāju ilgi meklēts labākais risinājums, līdz beigās sapratuši, ka vislabāk ir pasūtīt gatavu audumu.
Tā nav joka lieta. Uzņēmējs pieceļas no krēsla un atnes aizplombētā plastmasas maisiņā iepakotu valsts karogu, pie kura karājas birka par atbilstību likuma standartiem.
«Mēs strādājam arī ar Latvijas armiju, tāpēc mums noliktavā vienmēr ir arī NATO karogi,» Dmitrijs piebilst. Viņš uzsver, ka atsakās ražot karogus, kuru publiska demonstrēšana ir aizliegta ar likumu, piemēram, ar nacistiskās Vācijas vai padomju simboliku. Tiesa, no politikas aizbēgt nav iespējams nekur, viņš atzīst, paužot savu karogu tirgotāja sarūgtinājumu par reģionālo reformu. Viņš lēš — samazinoties pašvaldību skaitam, samazināsies ne tikai karogu dažādība, bet arī nepieciešamais daudzums. Gaidot to, Dmitrijs plāno izveidot mājaslapu ar Latvijas jauno un veco pašvaldību karogiem.
Tukšos ziemas mēnešus viņš pavada, attīstot jaunas idejas. 2016. gadā Dmitrijs izveidoja savu eksporta zīmolu Östberg & Sørensen cerībā iekarot Skandināvijas tirgu. Dažādu iemeslu dēļ tas neizdevās, taču ar šo zīmolu viņš sācis internetā tirgot dažādām videospēlēm vai filmām veltītus karogus, kuru lielākais noiets esot ASV. Covid-19 pandēmijas laikā produktu klāstam pievienotas arī līdzīgām tēmām veltītas sejas maskas. Šobrīd tirdzniecība internetā veido jau 25—30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, un viņš cer to vēl attīstīt.
«Tā ir interesanta sfēra. Piemēram, mūsu produkcija ir ļoti dārga — mūsu karogi ir dārgākie pieejamie šajā kategorijā. Pirmkārt, tie ir kvalitatīvi. Otrkārt, mēs tos sūtām skaisti iepakotus kastēs, domājam par šo aspektu, kas daudziem cilvēkiem ir svarīgs,» stāsta Dmitrijs.
Dmitrija stāstā nav drāmas, asu kāpumu un kritumu, ko viņš skaidro ar savu piesardzīgo stratēģiju. Viņš savu rūpalu veidojis soli pa solim, pamazām, neizvirzot milzu ambīcijas un neriskējot, bet vienlaikus arī neapstājoties. Tas viss patiesībā attīstījies, pateicoties tam, ka viņam arvien paticis darboties ar datoru. Tā viņš gandrīz vai nejauši sācis strādāt par maketētāju, kaut iepriekšējas pieredzes darbā viņam nebija. «Savukārt bērnībā man ļoti patika un arī vēl tagad patīk ekonomiskas stratēģijas žanra datorspēles. Tās, kurās tev jābūt magnātam, kas uzbūvē un attīsta kādu ražošanas vai tirdzniecības ķēdi,» smejas Dmitrijs. «Savā ziņā es to daru arī tagad. Es tiešām to nedaru tikai naudas dēļ, man sagādā baudu pats process.»
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Man patīk pats process, gribas tajā augt un paplašināties. Vēlos, lai kādā brīdī man būtu liela noliktava, kurā strādā 15 vai 20 cilvēku.»
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Gribēju paplašināties un sākt nodarboties ar automobiļu detaļu tirdzniecību. Uzņēmējdarbības modelis būtu līdzīgs, tas būtu nišas produkts, taču tur ir citāds cilvēku kontingents, ar ko jāstrādā. Nebiju gatavs. Mācība — nelīst tur, kur neko nesaproti.»
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Jārēķinās ar to, ka bizness ir kā mehānisms. Tam vajag zināmu laiku, parasti vismaz pāris gadus, kamēr tas iekustas, procesā kaut kas jāpieregulē, un tikai tad var sākt pelnīt naudu.»
Karogu tirgotājs pauž sarūgtinājumu par reģionālo reformu. Viņš lēš — samazinoties pašvaldību skaitam, samazināsies ne tikai karogu dažādība, bet arī nepieciešamais daudzums.
Foto — Gints Ivuškāns
The post Plīvojošs bizness appeared first on IR.lv.