Ceļš uz veselības aprūpes inovācijām – sadarbība starp sektoriem
Sabiedrības interese par veselības aprūpes nozari pandēmijas ietekmē ir pieaugusi – aktualizējušies tādi jautājumi kā zinātne, medicīna un veselības aprūpes inovācijas. Tomēr EIT Health Latvijas centra nesen veiktais pētījums* parāda, ka pastāv vairāki šķēršļi, kas neļauj veiksmīgi attīstīt un ieviest jaunus risinājumus. Jomas eksperti secina, ka valstiskā mērogā nav izstrādāta ilgtermiņa stratēģija par veselības inovāciju lomu un ieviešanas procesu, ir sarežģīti veidot sadarbību un komunikāciju starp jaunuzņēmējiem un valsts aprūpes iestādēm. Sabiedrībai ir nepietiekama informācija par jau realizētiem inovāciju projektiem, kas varētu veicināt izpratni par to nozīmīgumu un lielāku uzticēšanos jaunuzņēmējiem.
Valsts – īpaši svarīgs partneris veselības aprūpes inovāciju aktivizēšanā
Jaunākajā Globālā inovāciju indeksa 2022 (Global Innovation Index 2022) izdevumā septiņas no TOP10 inovāciju līdervalstīm pārstāv Eiropu. Mūsu kaimiņvalsts Igaunija ierindojas 18. vietā, kamēr Latvija reitingā ieņem tikai 41. vietu. Arī Eiropas inovāciju rezultātu 2022 (European Innovation Scoreboard 2022) pētījums piešķir Latvijai viszemāko novērtējumu – topošais inovators (emerging innovator). Inovāciju ieviešana ir sarežģīts process un prasa sadarbību starp dažādām iesaistītajām pusēm. Veselības aprūpē inovāciju iesviešana ir īpaši komplicēta – tā ir nišas joma ar augstiem riskiem un ilgstošu izstrādes procesu. Tomēr inovācijas šajā jomā ir ļoti nepieciešamas, lai varētu modernizēt un efektivizēt veselības aprūpi Latvijā, padarot to sabiedrībai pieejamāku un draudzīgāku.
EIT Health Latvijas centra veiktais pētījums norāda uz vajadzību pēc ilglaicīga valsts stratēģiskā redzējuma par veselības aprūpes inovāciju attīstību. Pašreizējais valsts atbalsts tiek raksturots kā fragmentēts un kampaņveidīgs, tas nesekmē koordinētu un mērķtiecīgu inovāciju radīšanu un iedzīvināšanu. Valstij būtu svarīgi ieņemt aktīvāku lomu inovāciju veicināšanā – apzināt nacionālās un reģionālās vajadzības sadarbībā ar veselības aprūpes iestādēm un jaunuzņēmējiem, definēt inovāciju pozicionējumu valsts attīstības plānā un koordinēt veselības aprūpes inovāciju procesus valstī.
Viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras veselības aprūpes jaunuzņēmumi Latvijā, ir inovatīvu risinājumu testēšanas iespēju nepietiekamība – šī izaicinājuma pārvarēšanai ir nepieciešama veselības aprūpes iestāžu iesaiste, kas šīm iestādēm prasa rast papildu laika, finanšu un cilvēku resursus. Jaunuzņēmējiem ļoti palīdzētu citur pasaulē izmantotā prakse – īpaši izveidota struktūra vai, tā sauktā, testgultne (testbed), kas nodrošina veselības aprūpes inovācijām, testēšanai un attīstībai draudzīgu vidi. Pētījuma dalībnieki norāda, ka šādas struktūras izveidē iniciatīvu vajadzētu uzņemties valstij, šīs struktūras ietvaros savedot kopā veselības aprūpes iestādes un jaunuzņēmējus, kā arī atbalstot to sadarbību.
Veselības aprūpes iestādēm ir vēlme attīstīt inovācijas
Jaunuzņēmējiem īpaši svarīga ir sadarbība ar veselības aprūpes iestādēm, kā arī lielajiem nozares uzņēmumiem. Patlaban veselības aprūpes iestādēm pietrūkst dažāda veida resursu, lai mērķtiecīgi piedalītos inovāciju procesos – tās saskaras ar personāla pārslodzi, ierobežotu finansējumu, nepietiekamu infrastruktūru un kapacitāti inovāciju atbalstīšanai. Tomēr kopumā veselības aprūpes iestādes ir ieinteresētas attīstīt inovāciju kultūru.
Aptaujātie jaunuzņēmēji uzskata, ka Latvijas situācijai piemērotus risinājumus varētu veiksmīgāk attīstīt, ja veselības aprūpes iestādes palīdzētu identificēt tās jomas, kurās šādi risinājumi ir vajadzīgi. Tāpat būtu vērtīgi, ja slimnīcas un citas veselības aprūpes iestādes savā starpā sadarbotos un dalītos pieredzē, kas ļautu realizēt inovatīvus kopprojektus. Apmainoties ar pieredzi un iesaistoties kopējās iniciatīvās, ir iespēja uzlabot vispārējās sistēmas efektivitāti.
Lai arī sākotnēji šķiet, ka inovācijas ir sarežģītas, grūti apgūstamas un pat palielina slodzi, nevis atrisina problēmu, ilgtermiņā raugoties, tās būtiski atvieglo ikdienas darbu. Stratēģiskās vadības kompānija McKinsey & Company akcentē nepieciešamību attīstīt “viedās slimnīcas” (smart hospitals), kurās inovatīvas tehnoloģijas uzlabo pacientu aprūpes kvalitāti un pakalpojumu pieredzi, vienlaikus samazinot izmaksas. Arī Pasaules Veselības organizācija norāda, ka inovācijas sekmē veselības aprūpes efektivitāti, kvalitāti, ilgtspēju, drošību un pieejamību. Tās var nodrošināt ērtu piekļuvi pacienta medicīniskajiem ierakstiem, kļūdu skaita samazināšanos, augstvērtīgāku pacientu aprūpi, izmaksu optimizāciju, kā arī veiksmīgāk sniegt pacientiem nepieciešamo informāciju. Līdzīgās domās ir Latvijas veselības aprūpes iestāžu pārstāvji, kuri saista jaunus risinājumus ar funkcionālo un finanšu efektivitāti, kā arī lielāku pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.
Jāveicina informācijas aprite sabiedrībā
Patlaban trūkst stratēģiski virzīta komunikācija par to, kas notiek veselības aprūpes inovāciju jomā kopumā. Tāpat ir maz informācijas par konkrētiem Latvijā attīstītiem jauniem risinājumiem un sadarbības projektiem, kas jau šobrīd tiek īstenoti. Nepietiekama informācijas aprite ierobežo mērķtiecīgu veselības aprūpes inovāciju attīstību, kā arī nerada kopienas sajūtu un motivāciju ekosistēmas dalībnieku vidū. Lai šo problēmu novērstu, visiem ekosistēmas dalībniekiem būtu vērts kļūt atvērtākiem medijiem un publiskajai videi, daloties ar labajiem inovāciju un sadarbības piemēriem. Nākotnē informācijas aprites veicināšanai un partneru sadarbības uzlabošanai svarīgs solis būtu digitālas interaktīvas platformas izveide par iespējām, projektiem un sasniegumiem veselības aprūpes inovāciju jomā. Šī platforma kalpotu kā nozīmīgs palīglīdzeklis jaunuzņēmējiem, valsts iestādēm, veselības aprūpes iestādēm, investoriem, pacientu organizācijām un medijiem, lai veidotu plašāku savu un sabiedrības izpratni par inovāciju sistēmu kopumā.
Inovācijas veselības aprūpē – ar attīstības potenciālu
Lai arī Latvijas veselības ekosistēmas dalībnieki atzīst, ka inovācijas veselības aprūpē ir ļoti nozīmīgas, joprojām pastāv dažādi izaicinājumi to attīstībai un ieviešanai. Jaunuzņēmēji, kuri ieņem būtisku lomām jaunu risinājumu virzīšanā, atzīst, ka bieži nepietiekoša sadarbība starp iesaistītajām pusēm traucē attīstīt idejas un tās realizēt. Problēmas cēloņi ir meklējami atšķirīgajā motivācijā, dažādu resursu un informācijas pieejamības līmeņos, kā arī pastāvošajās institucionālajās kultūrās. Tomēr EIT Health Latvijas centra nesen organizētajā diskusijā par pētījuma rezultātiem, kurā piedalījās jomas eksperti, dzirdējām, ka veselības aprūpes iestādes, valsts un sabiedrība kopumā ir ieinteresēti attīstīt inovāciju kultūru valstī. Tas vieš optimismu par veselības aprūpes inovācijām Latvijā, no kurām lielākie ieguvēji būs Latvijas sabiedrība, kas var saņemt mūsdienīgus un augstas kvalitātes pakalpojumus.
Autore ir Rīgas Stradiņa universitātes Starptautisko sakaru departamenta direktore un EIT Health centra Latvijā vadītāja
*Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas (EIT Health) Latvijas centrs sadarbībā ar SIA Berg Research veica pētījumu par uzticēšanos veselības aprūpes inovācijām Latvijā. Pētījums bija balstīts uz individuālām strukturētām un padziļinātām intervijām ar Latvijas ekosistēmas dalībniekiem – jaunuzņēmējiem, veselības aprūpes iestāžu vadītājiem, valsts iestāžu pārstāvjiem, pacientu organizāciju vadītājiem, investoriem un mediju pārstāvjiem.
The post Ceļš uz veselības aprūpes inovācijām – sadarbība starp sektoriem appeared first on IR.lv.