Par enerģētikas pašpietiekamību un taisnīgiem tarifiem
Strauji pieaug visu veidu enerģijas cena, kas ietekmē visu tautsaimniecību un katras ģimenes labklājību. Tādēļ steidzīgi jāmeklē iespējas, kā Latvijas apstākļos to varētu mazināt. Būtībā ceļš ir tikai viens. Pašiem saražot pietiekamā daudzumā elektroenerģiju, izmantojot vietējos resursus – koksni, augu produktus un bezmaksas dabas veltes, sauli, vēju un ūdeni. Vai tas ir iespējams? Protams. Tam jāpakārto attiecīga valsts politika, lai šo stratēģiski svarīgo mērķi sasniegtu. Mērķim jābūt skaidri definētam – apgādāt Latvijas tautsaimniecību un mājsaimniecības ar iespējami lētāku elektroenerģiju.
The post Par enerģētikas pašpietiekamību un taisnīgiem tarifiem appeared first on IR.lv.
Strauji pieaug visu veidu enerģijas cena, kas ietekmē visu tautsaimniecību un katras ģimenes labklājību. Tādēļ steidzīgi jāmeklē iespējas, kā Latvijas apstākļos to varētu mazināt. Būtībā ceļš ir tikai viens. Pašiem saražot pietiekamā daudzumā elektroenerģiju, izmantojot vietējos resursus – koksni, augu produktus un bezmaksas dabas veltes, sauli, vēju un ūdeni. Vai tas ir iespējams? Protams. Tam jāpakārto attiecīga valsts politika, lai šo stratēģiski svarīgo mērķi sasniegtu. Mērķim jābūt skaidri definētam – apgādāt Latvijas tautsaimniecību un mājsaimniecības ar iespējami lētāku elektroenerģiju.
Vislabāko rezultātu varētu sasniegt ar decentralizētu elektroenerģijas ražošanu, kas nodrošinātu vietēju (nelielās teritorijās, kur ir kritiskā tautsaimniecības infrastruktūra) patēriņu, vienlaikus izmantojot sauli, vēju un ūdeni. Ļoti efektīvi būtu visas katlumājas pārveidot, lai vienlaicīgi varētu ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju. Šāda pieeja ir ļoti svarīga arī no elektroenerģijas piegādes drošības viedokļa.
Lēta elektroenerģija ir kā pamats uzņēmumu konkurentspējai, preču un pakalpojumu cenām, katras mājsaimniecības labklājībai un valsts straujākai attīstībai.
Kāpēc ražot pašiem, nevis saņemt no ārpuses? Tāpēc, ka cerības, ka biržā varēs nopirkt lētāk, ir izgāzušās. Daži skaitļi.
2020.g. Latvija Nord Pool biržā par vienu MWh maksāja 33,45 EUR pie vidējās Nord Pool cenas 12,57 EUR , Igaunija – 32,88 EUR/MWh.
2021.g. Latvija Nord Pool biržā maksāja 98,65 EUR/MWh pie vidējās cenas 75,35 EUR/MWh, Igaunija – 95,01 EUR/MWh
2022.g. Latvija Nord Pool biržā maksāja 227,19 EUR/MWh pie vidējās cenas 135,97 EUR/MWh, Igaunija – 157,94 EUR/MWh.
Tas nozīmē, ka Latvijas līdzšinējā enerģētiskā politika un tās rezultāti nav konkurentspējīgi, kaut vai ar Igauniju. Tas jālabo iespējami ātrāk.
Vai viss ir caurspīdīgi un godīgi pašā Nord Pool biržā? Laikam jau nē, jo Eiropas Komisijas enerģētikas komisāre nākusi klajā ar paziņojumu, ka jāveic reformas biržā un jāmaina biržas cenas noteikšanas metodika. Augstā amatpersona biržu uzklausīs pavisam drīz – martā. Manuprāt, tas bija jādara jau ātrāk, jo tik augstas biržas cenas, kas ļoti ietekmē arī lielāko Eiropas Savienības valstu Vācijas un Francijas ekonomikas, nav objektīvi pamatotas. Tas ietekmē visas Eiropas Savienības konkurentspēju globālajā tirgū. Ļoti daudzi elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi gūst “pasakainu” peļņu. Ne velti EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena jau septembrī izteica priekšlikumu elektrības ražotājus, kuri gūst superpeļņu aplikt ar papildu nodokli. Vairākas valstis jau sekojušas ierosinājumam un pieņēmušas lēmumus, ka šo nesamērīgo peļņu jāapliek ar papildu 90% nodokli.
Šīs augstās cenas spiež arī Latvijā pārskatīt elektroenerģijas piegādes tarifus.
Tas nav objektīvi, jo piegādes izmaksām nav tieša sakara ar to, vai pa vadiem plūst lēta vai dārga elektrība. Tas ir vienīgi metodoloģijas jautājums. Manuprāt, Sadales tīklu tarifu projektā nav pamatotas šādas pozīcijas.
- Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas
no 71,2 milj. EUR uz 144,15 milj. EUR
- Par zudumiem pārvadē
no 16,0 milj. EUR uz 68,5 milj. EUR
- Iepriekšējo ieņēmumu korekcija
No 0,0 milj. EUR uz 36,3 milj. EUR
Kopā palielinājums ir 161,75 milj. EUR.
Vajadzētu pilnīgi detalizēti atspoguļot šo summu pieaugumu, jo tās apmaksai nepieciešams vidēji no katra elektroenerģijas lietotāja iekasēt papildus vairāk nekā 200 eiro gadā, un tas nav maz. Vidēji nozīmē, ka kādam mazāk, kādam būs jāmaksā vairāk. Atkarībā no pieslēguma kritērijiem.
Un atbildēt uz jautājumu – kam šos 161,75 milj. eiro Sadales tīkls maksās? It īpaši 36,3 milj. EUR. Varbūt tie jau kādam ir samaksāti, jo formulējums ir īpatnējs? Par līdzīgas summas neskaidriem ceļiem nesenā pagātnē rakstīja viens no medijiem.
Cerams, ka valdība un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar to tiks skaidrībā. Vajadzētu iesaistīties arī Saeimas deputātiem kā tautas priekšstāvjiem, lai šo Latvijas valsts attīstībai svarīgo jautājumu neatstātu bez pienācīgas kontroles.
Autors ir kustības Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā un par taisnīgiem tarifiem viens no iniciatoriem, enerģētiķis
The post Par enerģētikas pašpietiekamību un taisnīgiem tarifiem appeared first on IR.lv.