Bioatkritumu dalīta vākšana – komposts puķītēm vai pamats modernai atkritumu apsaimniekošanai?
Runājot pat atkritumu šķirošanu, rodas sajūta, ka liela daļa cilvēku plastmasas iepakojuma, papīra un stikla šķirošanu uzskata par “nopietno” šķirošanu, bet bioatkritumu dalīta vākšana tiek uztverta kā zaļo aktīvistu simboliska aktivitāte, komposta veidošana puķītēm. Tikmēr atkritumu apsaimniekošanas profesionāļu diskusijās tiek atkal un atkal atkārtots: bioatkritumu šķirošana ir modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamats. Ne velti Eiropas Savienības valstis ir vienojušās, ka no 2024. gada šo atkritumu apsaimniekošana rašanās vietā vai dalīta vākšana ir obligāta.
The post Bioatkritumu dalīta vākšana – komposts puķītēm vai pamats modernai atkritumu apsaimniekošanai? appeared first on IR.lv.
Runājot pat atkritumu šķirošanu, rodas sajūta, ka liela daļa cilvēku plastmasas iepakojuma, papīra un stikla šķirošanu uzskata par “nopietno” šķirošanu, bet bioatkritumu dalīta vākšana tiek uztverta kā zaļo aktīvistu simboliska aktivitāte, komposta veidošana puķītēm. Tikmēr atkritumu apsaimniekošanas profesionāļu diskusijās tiek atkal un atkal atkārtots: bioatkritumu šķirošana ir modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamats. Ne velti Eiropas Savienības valstis ir vienojušās, ka no 2024. gada šo atkritumu apsaimniekošana rašanās vietā vai dalīta vākšana ir obligāta.
Lai saprastu, kāpēc profesionāļi tā uzskata, pietiek paskatīties pašiem savā virtuvē: aptuveni trešā daļa no visiem mūsu radītajiem atkritumiem ir bioatkritumi. Tagad tikai 2% no visiem savāktajiem atkritumiem ir dalīti savākti bioatkritumi. Regulāri norādu uz Rīgas dalītās vākšanas uzlabojumiem – ja 2020. gadā dalīti savācām 19% no mūsu atkritumiem, tad 2022. gadā dalīti savācam jau gandrīz 30%.
Ievērojami palielināt šķiroto atkritumu apjomu, tikai cītīgāk turpinot šķirot plastmasas iepakojumu, papīru un stiklu, vairs nevarēsim, jo lielu daļu no šiem materiāliem jau savācam dalīti. Dalītās vākšanas apjomus ievērojami varam palielināt, tikai atdalot bioatkritumus.
Nopietni šķirojot bioatkritumus, varam palielināt mūsu dalīti vākto atkritumu proporciju līdz pat 50% un vairāk. Ja jau tagad SIA Getliņi EKO redz strauju kritumu nešķiroto sadzīves atkritumu apjomā, bioatkritumu atdalīšana to samazinātu vēl daudz vairāk.
Bioatkritumu atdalīšana uzlabo arī nešķiroto atkritumu konteinerus – gan mūsu mājās, gan arī visas atkritumu apsaimniekošanas ķēdes garumā. Bioatkritumi ir tie, kas rada nepatīkamos aromātus. Atdalot šo atkritumu daļu un izvedot to pietiekami bieži, varam samazināt ne tikai smakas, bet arī nešķiroto atkritumu izvešanas biežumu. Tiklīdz bioatkritumus atdalām, mūsu nešķirotie atkritumi kļūst sausāki, bet no sausiem nešķirotajiem atkritumiem varam atgūt vairāk materiālu. Nav tas pats mēģināt atlasīt kartonu, kas ir sajaukts ar banānu mizām un ābolu serdēm, vai arī materiālus no sausiem atkritumiem. Arī pāri palikušie atkritumi, kas pārstrādei nav derīgi, var tikt novirzīti augstas kvalitātes enerģijas ieguvei – tiem ir augstāka kaloritāte un zemāks mitrums. Tie varētu aizstāt tos atkritumus, kas Latvijā tiek ievesti dedzināšanai cementa ražošanas iekārtās, jo vietējo atkritumu kvalitāte nav pietiekami laba.
Bioatkritumi tiek izmantoti gāzes un komposta radīšanai. Tā kā bioatkritumus nešķirojam pietiekami, šobrīd SIA Getliņi EKO tuneļos gāzes radīšanai lielākoties tiek izmantoti no nešķirotajiem atkritumiem mehāniski atdalīti bioatkritumi. Lai gan radītās gāzes apjomus šāda mehāniska atdalīšana īpaši neietekmē, gala rezultātā radītais komposts ir tik slikts, ka to izmantot ārpus poligona teritorijas ir neiespējami. Ja bioatkritumus atdalīsim jau mājās, tad gala rezultāts neiestrēgs atkritumu poligonā, bet varēs tikt atdots dabai un mazinās poligonā paliekošo atkritumu apjomu.
Citu valstu pieredze rāda, ka bioatkritumu dalīto vākšanu ir iespējams strauji palielināt, bet tam ir nepieciešama skaidra politiskā griba un daudzu iesaistīto pušu kopīgs darbs. Rīgas un Latvijas gadījumā ir nepieciešami vairāki soļi.
- Pirmkārt, bioatkritumu konteineri ir jānosaka kā obligāti pie noteiktām daudzdzīvokļu mājām. Sasniegtais plastmasas iepakojuma, papīra un stikla dalītās vākšanas pieaugums Rīgā ir panākts, nosakot šo atkritumu dalītās vākšanas konteinerus kā obligātus. Tas ir loģiski – ja cilvēkiem ir pieejama infrastruktūra, pieaug šķirošanas apjomi. Jau tagad runājam ar māju apsaimniekotājiem un citām iesaistītājām pusēm un gatavojam izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos, kas nodrošinātu iespēju šķirot bioatkritumus pēc iespējas lielākai daļai rīdzinieku.
- Otrkārt, cilvēkiem ir jānodrošina iespēja izmantot bioplastmasas vai papīra maisiņus to izmešanai. Maisiņi arī mazina smaku daudzumu vasarā, kā arī kavē materiālu iesalšanu konteinerā ziemā. Kā rāda citu valstu pieredze un arī Rīgā veiktais pilotprojekts, ja cilvēkiem ir iespēja bioatkritumus izmest maisiņos un šie maisiņi ir ērti pieejami, dalīti savākto bioatkritumu apjoms strauji pieaug. Visērtākais veids, kā nodrošināt cilvēkus ar maisiņiem bioatkritumu vākšanai, ir aizstāt visus veikalā esošos maisiņus ar tādiem, kas ir piemēroti bioatkritumu dalītajai vākšanai.
- Treškārt, ir nepieciešama plaša kampaņa, kas cilvēkiem paskaidro, kāpēc un kā šķirot bioatkritumus. Tas var būt vieglāk nekā pirmajā brīdī var šķist. Daudzus gadus esmu stāstījusi par iepakojuma šķirošanu, par kuru iedzīvotājiem joprojām ir daudz jautājumu. Izskaidrot, kas ir bioatkritumi, ir krietni vieglāk – visas ēdiena atliekas, kas rodas mūsu virtuvē un mūsu dārzā esošās lapas un zāle.
- Ceturtkārt, bioatkritumu šķirošanai ir jābūt ekonomiski izdevīgai. Šobrīd Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka bioatkritumu tarifam ir jābūt 80% no nešķiroto sadzīves atkritumu tarifa. Tuvākajā laikā šī starpība tiks palielināta līdz 60%.
Autore ir Rīgas domes deputāte (Par!/PROGRESĪVIE)
The post Bioatkritumu dalīta vākšana – komposts puķītēm vai pamats modernai atkritumu apsaimniekošanai? appeared first on IR.lv.