Ja mācīsimies kā roboti, nākotnē strādāsim robotu labā
Jau itin pierasti ir runāt par STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) nozīmīgumu izglītības kontekstā. Atcerēsimies kaut vai neseno cīņu par obligātā eksāmena ieviešanu STEM priekšmetos, kā arī saprotamās nozares darba devēju bažas, pat izmisumu, domājot par kvalificētu speciālistu potenciālo trūkumu un nepietiekamajām zināšanām STEM priekšmetos. Diemžēl studentu skaits dabaszinātņu jomā ir kritiski zems, kas savukārt rada pamatotus nākotnes draudus pašlaik veiksmīgi strādājošiem uzņēmumiem. Tas mudina meklēt risinājumus, kā mācīties skolās šodien, lai ne tikai sekmētu nepieciešamās zināšanas un kompetences, bet iekļautos darba tirgū, kurā arvien lielāku lomu spēlē mākslīgais intelekts.
The post Ja mācīsimies kā roboti, nākotnē strādāsim robotu labā appeared first on IR.lv.
Jau itin pierasti ir runāt par STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) nozīmīgumu izglītības kontekstā. Atcerēsimies kaut vai neseno cīņu par obligātā eksāmena ieviešanu STEM priekšmetos, kā arī saprotamās nozares darba devēju bažas, pat izmisumu, domājot par kvalificētu speciālistu potenciālo trūkumu un nepietiekamajām zināšanām STEM priekšmetos. Diemžēl studentu skaits dabaszinātņu jomā ir kritiski zems, kas savukārt rada pamatotus nākotnes draudus pašlaik veiksmīgi strādājošiem uzņēmumiem. Tas mudina meklēt risinājumus, kā mācīties skolās šodien, lai ne tikai sekmētu nepieciešamās zināšanas un kompetences, bet iekļautos darba tirgū, kurā arvien lielāku lomu spēlē mākslīgais intelekts.
Domājot par mūsdienīgu un 21. gadsimtam atbilstošu nākotnes izglītību, nedrīkstam ignorēt faktu, ka jau tagad dzīvojam milzīga digitalizācijas lēciena ērā un mākslīgais intelekts īsā laikā ir spējis pārņemt lielu daļu mūsu dzīves un rutīnas, ko agrāk darījām pašu spēkiem, taču krietni lēnāk un neefektīvāk.
Izglītības futūristi uzsver, ka dzīvojam laikā, kad straujiem soļiem tuvojamies rutīnas beigām, un tos darbus, kurus roboti vēl nav pārņēmuši, tie pārņems pavisam drīz. Gerds Leonhards ir teicis: “Ja strādāsi kā robots, robots pārņems tavu darbu, ja mācīsies kā robots, attapsies strādājot robotu labā!” (“If you work like a robot, a robot will take your job – and if you learn like a robot, you will end up working for them”). Tas skaidri apliecina, ka STEM jomai arī turpmāk būs pievērsta galvenā uzmanība izglītībā, taču ne mazāk būtiski ir pievērsties jautājumiem par cilvēcības un tikai cilvēkiem, nevis “mašīnām”, piemītošo prasmju saglabāšanu mākslīgā intelekta laikā. Tāpēc pienākums, dzenoties pēc augsti kvalificēta darbaspēka, kā arī pietiekamām, labām un izcilām zināšanām STEM jomā, ir neaizmirst par cilvēka būtību – cilvēcīgumu, radošumu un iztēli.
Šodien ir pēdējais brīdis, kad runāt nevis par tikai par STEM, bet par STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) un STEAM skolu nozīmi, ar to saprotot holistiskas izglītības pieejas, kas veicina radošumu, starpdisciplināru sadarbību, reālu zināšanu pielietojumu un nodrošināšanu mūsu bērniem un jauniešiem.
Tieši STEAM izglītība, kas apvieno un savstarpēji integrē zinātni, tehnoloģijas, inženierzinātni, mākslu un matemātiku, ir veidota tā, lai skolēni caur praktisku, ne tikai teorētisku, mācīšanos spētu attīstīt visas 21. gadsimtam kritiski nepieciešamās prasmes – problēmu risināšanu, analītisko domāšanu un radošumu. Tieši šīs prasmes būs izšķirīgi svarīgas ne tikai veiksmīgas karjeras veidošanai, piemēram, robotikas, datorzinātņu vai inženierzinātņu jomās, bet arī strauji mainīgā darba tirgus apstākļos, kur tieši spēja pielāgoties mainīgām situācijām un inovētspēja būs milzu pievienotā vērtība.
STEAM skolas koncepts, ko pašlaik izstrādā un ievieš skola Patnis, plānojot sākt īstenošanu ar 2023./2024.mācību gadu, nozīmē fokusu uz starpdisciplināru sadarbību un projektos balstītu mācīšanos, apvienojot vairākas zināšanu jomas. Šāda pieeja veicina arī bērnu un jauniešu spēju strādāt komandā, attīsta komunikācijas prasmes, empātiju, un vienlaikus nodrošina, ka skolēni ir nepārtrauktā saskarē ar reālās dzīves situācijām, risinot dažādus reālās dzīves izaicinājumus.
Tieši uzsvars uz zināšanu praktisko pielietojumu, domājot par izglītību Latvijā, nereti ir palicis tikai “uz papīra”. To gan lielā mērā mēģināja risināt ar jaunā standarta ieviešanu valstī, taču mēs visi zinām, kā ar to sokas reālajā dzīvē. STEAM skolās skolēni apgūst arī teorētiskus konceptus, pretēji skeptiķu paustajam, taču papildus tam mācās pielietot savas zināšanas reālās dzīves situācijās. Tas ļauj saprast, kāda ir apgūto zināšanu nozīme un ietekme, ikdienas mācību procesā veidojot un nostiprinot mērķtiecību un iegūstot motivāciju mācīties. Mācīšanās ar jēgu un izpratni tiešā veidā ietekmē motivācija. Vai tā būtu ar saules enerģiju darbināma automašīnas modeļa projektēšana un izveide, mākslas darba radīšana, izmantojot kādu tehnoloģiju vai, piemēram, kādas mobilās aplikācijas izstrāde – mācoties šādā veidā, skolēni gūst praktisku pieredzi, kas sagatavo viņus nākotnes izaicinājumiem.
Būtisks elements STEAM izglītībā ir radošums un inovētspēja, kam jau šodien ir liela nozīme, un nākotnē tā tikai pieaugs gandrīz ikkatrā nozarē.
Tradicionālās STEM jomas kopā ar mākslu mudina skolēnus domāt ārpus ierastajiem rāmjiem un priekšrakstiem, izpētīt neparastus risinājumus un izteikt savas idejas, izmantojot dažādus radošus paņēmienus. Tieši šāda – starpdisciplināra pieeja – ne tikai veicina radošumu, bet sekmē skolēnu iespējas kļūt par nākotnes inovatoriem, kas spēs radīt risinājumus tādām nākotnes problēmām, par kurām šodien nevaram pat iedomāties, tāpēc neviena skola objektīvi nespēj tām mūs sagatavot.
Būtiski, ka nepelnīti maz esam runājuši arī par dzimumu plaisas samazināšanu izglītībā. Nav noslēpums, ka ir virkne jomu, īpaši zinātnē, tehnoloģijās u.c., kur tradicionāli dominē vīrieši (tāpat kā izglītībā – sievietes). Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu sievietes veido mazāk nekā trešdaļu no pasaules darbaspēka ar tehnoloģijām saistītās jomās. Sievietes strādā 28% IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju) un matemātikas profesijās un 16% inženierzinātņu un arhitektūras profesijās[1]. Savukārt Eiropas Savienībā sievietes veido 17% no IKT sektora[2]. Latvijā šie rādītāji ir nedaudz labāki, un dati liecina, ka sieviešu īpatsvars nozarē svārstās no 20% līdz 29%.[3] Tāpēc STEAM skolām nākotnē būs izšķirīga loma šo barjeru likvidēšanā un daudzveidības veicināšanā, jo šajā modelī tiek veidota iekļaujoša un atbalstoša mācību vide, iepazīstinot skolēnus ar dažādām jomām, risinot reālās dzīves problēmas.
STEAM skola ir cerīgs ceļš izglītības nākotnei, kas attīstīs kritiskās, nākotnes cilvēkam nepieciešamās, prasmes, veicinās spēju strādāt starpdisciplināri un zināšanu praktisku pielietojumu reālajā pasaulē, kā arī “būstos” radošumu un inovētspēju ikkatrā bērnā. Priekšstats, ka radošums nozīmē spēju zīmēt, komponēt vai rakstīt dzeju, ir maldīgs, radošums var būt arī daudzās citās jomās. Ticu, ka, attīstot STEAM izglītību, jau tagad varam ielikt labus pamatus šodienas skolēniem, lai nākotnē viņi kļūtu par radošiem problēmu risinātājiem un celmlaužiem, kuri būs gatavi pozitīvā virzienā mainīt mūsu sabiedrību un jau turpmākajā desmitgadē radīt pamatu nākamajai simtgadei.
Autore ir privātās skolas Patnis projektu vadītāja
[1] Women in Tech Statistics Uncovering Trends and Unseen Data by WomenTech Network
[2] Women in Tech Statistics Uncovering Trends and Unseen Data by WomenTech Network
[3] Proportion of women in IT in Latvia ranges from 20 to 29%
The post Ja mācīsimies kā roboti, nākotnē strādāsim robotu labā appeared first on IR.lv.