Izglītības nozarē Latvijā šobrīd vienlaikus vērojama ļoti dažāda aina – tajā darbojas gan cilvēki, kuri cenšas ieviest un īstenot jaunas un mūsdienīgas mācību pieejas, gan tādi, kuri gaida atgriežamies “vecos laikus”. Lai gan Izglītības likums ļauj strādāt dažādi, kamēr vien tiek īstenots valsts izglītības standarts, tomēr vienlaikus normatīvais regulējums ir gana smagnējs un pilns ar detaļām, kuras ne vienmēr nepieciešams regulēt šādā līmenī. Elastīgs un mūsdienīgs Izglītības likums sekmētu arī iniciatīvas un jaunas mācību pieejas, kuras šobrīd, lielākoties, virza privātā iniciatīva.
